Advertisement
2025.–2026. gadu mijā gandrīz vienlaikus tika publicēti divi zinātniski raksti, veltīti etnogrāfisko ansambļu vēsturei – Andas Beitānes “Agencies of “Ethnographic” Singing in Latvia: The Politics of Sound” un Aigara Lielbārža “Ethnographic Ensembles in Latvia: From Village to Stage”. Raksti viens otru papildina, piedāvājot katrs savu interpretāciju par to, kā un kāpēc Latvijas vēsturē veidojās izpratne par ‘etnogrāfisko dziedāšanu’ un kā tā kļuva par skatuvisku mūzikas formu ‘etnogrāfisko ansambļu’ veidolā.7. maija saruna būs veltīta šiem rakstiem, kā arī diskusijai par ‘etnogrāfiskās’ dziedāšanas un ansambļu vēsturi, par tās kontekstiem, izpausmēm, interpretācijām un izpratnēm, kā arī dalībniekiem, ietekmētājiem un pētniekiem. Neatbildamu, bet diskutējamu jautājumu vidū ir etnogrāfisko ansambļu pastāvēšana, darbība, pienesums un loma tradīciju uzturēšanā mūsdienās, kā arī padomju mantojuma pārvērtēšana etnogrāfisko ansambļu un tradīciju skatuviskošanas un administrēšanas kontekstā jeb – quo vadis? Laipni gaidīti pētnieki, it īpaši folkloristi un (etno)muzikologi, studenti, (mūzikas) žurnālisti un visi interesenti. Aicinām pirms sarunām izlasīt rakstus, lai varat piedalīties sarunā ar savām pārdomām. Pēc sarunām paredzēta kopīga muzicēšana autoru vadībā.
Saites uz rakstiem:
Beitāne, Anda. 2025. “Agencies of “Ethnographic” Singing in Latvia: The Politics of Sound.” In Singing, Song, and Sound as Human Acts of Personal and Cultural Agencies: European Voices, VI. Ardian Ahmedaja (ed.), Vienna: Böhlau, 2025: 19-53. DOI:
https://doi.org/10.7767/9783205223757.19
Lielbārdis, Aigars. 2025. “Ethnographic Ensembles in Latvia: From Village to Stage.” In Letonica, 57, 154-184.
https://lulfmi.lv/storage/files/letonica57-07-lielbardis.pdf
Rakstu anotācijas:
Andas Beitānes raksta pamatā ir vēlme izprast tos procesus un mehānismus, kā un kāpēc daudzbalsīgās dziedāšanas prakses dažādos Latvijas novados savulaik transformējās par etnogrāfiskajiem un folkloras ansambļiem un kļuva par amatiermākslas sistēmas daļu. Sava nozīme raksta tapšanā bija arī vēlmei starptautiski diskutēt par tēmām un terminiem, kas pie mums Latvijā tiek lietoti kā pašsaprotami, taču citur tie vai nu īpaši jāskaidro, vai arī no tiem labāk izvairīties. Autore domā, ka atbildes viņai izdevies iegūt, kaut arī nereti skarbas, taču tā jau ir pētnieciskā procesa burvība skatīties patiesībai acīs, ar ko viņa labprāt dalīsies sarunas gaitā.
Aigara Lielbārža raksts parāda, ka etnogrāfiskie ansambļi Latvijas mūzikas ainavā nesākās ar to nomināciju jeb nosaukšanu 1941. gadā, bet gan krietni agrāk – tie sakņojas tradicionālajā kultūrā un arī senākā “skatuves” mūzikas vēsturē, vien padomju okupācijas un ideoloģijas apstākļos iegūstot specifiskas īpatnības un uzdevumus. Tautas mūzika un tradīcijas dažādos vēsturiskos un politiskos apstākļos ir bijis pateicīgs materiāls un rīks reģionālu, kultūrpolitisku un valstisku mērķu noteikšanā un realizācijā. Neskatoties uz tradīciju skatuviskošanas ideoloģisko kontekstu padomju gados, ansambļu dalībnieki ir uzturējuši un nodrošinājuši neapdarinātas tautas mūzikas un muzikālo tradīciju pastāvēšanu un tālāknodošanu.
Šī būs piecpadsmitā saruna ciklā “Sarunas par mūzikas zinātni”, ko 2023. gadā aizsācis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Cikla mērķis ir rosināt puslīdz regulāras muzikologu un nozarē ieinteresētu cilvēku tikšanās, kuru sarunu centrā būtu mūzika un muzikoloģijas jautājumi.
Attēlā: Bindaru ciema etnogrāfiskais ansamblis 1955. gadā. Latviešu folkloras krātuve, LFK 1925, 19550002
Advertisement
Event Venue
Avotu 29, Riga, Latvia-LV-1009, Latvia
Tickets
Concerts, fests, parties, meetups - all the happenings, one place.
