Name: “Kāpēc man (dziedāt) pētīt svešu dziesmu?” Kā izprast padomju Latvijas populāro mūziku?
Start: 2026-03-16T18:00:00+02:00
Location: Aleponija

$\u201cK\u0101p\u0113c man (dzied\u0101t) p\u0113t\u012bt sve\u0161u dziesmu?\u201d K\u0101 izprast padomju Latvijas popul\u0101ro m\u016bziku?$

Aicinām apmeklēt pētnieciskā projekta “‘Primitīvā un trokšņainā mūzika’ Padomju Latvijā (1956-1986): kontroles mehānismi un izvairīšanās prakses autoritāras varas apstākļos” publisko atskaiti un diskusiju.
Pasākumu ievadīs īsa atskaite un iepazīstināšana ar projekta “‘Primitīvā un trokšņainā mūzika’ Padomju Latvijā (1956-1986)” pētniekiem, pētnieciskajiem jautājumiem un līdz šim paveikto. Projekts uzsākts 2025. gada sākumā, un līdz šim esam ievākuši krietnu apjomu pētniecisko materiālu, intervējot laikmeta lieciniekus un strādājot publiskajos un privātajos arhīvos.
Viens no projekta uzdevumiem ir sadarbība ar šajā tematā ieinteresētajiem sabiedrības pārstāvjiem (mūziķiem, faniem, izdevējiem, industrijas pārstāvjiem, žurnālistiem, sabiedriskajiem zinātniekiem, kolekcionāriem), tāpēc pasākuma lielāko daļu veidos daļēji moderēta diskusija ar īpaši ielūgtiem viesiem, kurā varēs piedalīties arī jebkurš auditorijā esošais.
Daži no iespējamajiem diskusijas jautājumiem, kas līdz šim vēl nepietiekoši pētīti un ir samēra neskaidri:
- Kāds bija un kā mainījās mūzikas repertuārs?
- Kā veidojās un transformējās populārās mūzikas politiskās un estētiskās kontroles institūcijas (‘tarifikācijas’ skates, pašdarbnieku metodiskā uzraudzība, komjaunatnes un VDK prakses, cenzūra)?
- Kā mainījās mūzikas ražošanas un izplatīšanas iestādes (ierakstu studijas, radio, TV, monopolfirma ‘Melodija’)?
- Kāda bija piekļuve mūzikas instrumentiem, mēģinājumu telpām, skaņas aparatūrai, ierakstu iespējām?
- Kāpēc padomju Latvijas populārajā mūzikā praktiski nebija meiteņu/ sieviešu instrumentālistu?
- Kas bija unikālais LPSR populārajā mūzika?
- Kā padomju laiku Latvijas muzikālais mantojums vērtējams mūsdienās?
Runājot par sabiedrības iesaistīšanu, atgādinām, ka joprojām aicinām talkā brīvprātīgos intervētājus. Esam sagatavojuši brīvi pieejamu intervēšanas metodoloģiju “Mūzikas dzīvesstāstu intervijas: kā jautāt?” (https://zenodo.org/records/17076739). Lai arī esam jau intervējuši dažus desmitus padomju laika Latvijas mūziķu, dīdžeju, kultūras darbinieku, potenciāli intervējamo saraksts sniedzas pāri simtam, un visus saviem spēkiem neiespēsim nointervēt.
Maija sākumā rīkojam zinātnisku starptautisko konferenci “‘Primitīvā un trokšņainā mūzika’ vēlīnā sociālismā” (darba valoda – angļu). Aicinām pieteikties vai arī apmeklēt to klātienē, 2.-3.maijā (https://lulfmi.lv/jaunumi/aicina-pieteikties-konferencei-par-popularo-muziku-velina-socialisma; https://fb.me/e/1UjhK4jCOK).
Attēli no LNB Digitālās bibliotēkas kolekcijas ‘Plakāti Latvijā’ (https://dom.lndb.lv/data/obj/28300.html).
Ieeja bez maksas.
Pasākumu organizē Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) projekta “‘Primitīvā un trokšņainā’ mūzika Padomju Latvijā (1956–1986): kontroles mehānismi un izvairīšanās prakse autoritāra režīma apstākļos” (lzp-2024/1-0059) ietvaros (https://lulfmi.lv/petijumi/projekti/primitiva-un-troksnaina-muzika-padomju-latvija-1956-1986-kontroles-mehanismi-un-izvairisanas-prakses-autoritaras-varas-apstaklos).