Name: Zelta Roma. Mesa pāvestam
Start: 2025-09-20T20:00:00+03:00
Location: Rīgas Sv.Pētera baznīca

$Zelta Roma. Mesa p\u0101vestam$

Latvijas Radio koris
Diriģents Kaspars Putniņš
Programmā:
Džovanni Pjerluidži da Palestrīna - "Mesa pāvestam Marčello"
Johans Sebastiāns Bahs - Motete “Ich lasse dich nicht, du segnest mich denn”
Pasaules pirmatskaņojumi, veltījumi Palestrīnam:
Krists Auznieks - “Sapientia”
Linda Leimane - “Zem viņa spārniem”
Aleksandrs Avramecs - “Lux Aeterna”
!!!
Izmaiņas Latvijas Radio kora koncerta “Zelta Roma. Mesa Pāvestam” norisē, mainīti norises vieta un laiks.
Koncerts “Zelta Roma. Mesa Pāvestam” 20. septembrī notiks:
Rīgas Sv. Pētera baznīcā
plkst. 20.00
Koncerta vieta mainīta tehnisku iemeslu dēļ, saistībā ar remontdarbiem Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā.
Visi iepriekš iegādātie Latvijas Radio kora “Rudens – ziema 2025”abonementi un koncerta “Zelta Roma. Mesa Pāvestam” biļetes būs derīgas ieejai koncertā Sv. Pētera baznīcā un tās nav nepieciešams mainīt
Koncerta rīkotājs Latvijas Koncerti atvainojas par sagādātajām neērtībām.
_________________
Šī programma veltīta vienam no dižākajiem renesanses mūzikas meistariem - Džovanni Pjerluidži da Palestrīnam, svinot viņa 500. dzimšanas dienu. Programmas centrā - komponista slavenākais darbs - Mesa pāvestam Marčello (Missa Papae Marcelli). Vai kormūzika būtu tāda, kādu to pazīstam šodien, ja nebūtu šīs mesas?
Džovanni Pjerluidži da Palestrīna visu savu muzikālo dzīvi aizvadīja Romā un bija cieši saistīts ar pāvesta galmu, Sv. Pētera baziliku. Viņš kļuvis par sava laikmeta muzikālās domas simbolu tieši šī īpašā darba dēļ:
sacerēta ap 1560. gadu, Mesa pāvestam Marčello kļuvusi par vienu no visietekmīgākajiem un simboliskākajiem darbiem mūzikas vēsturē. Tā tapusi laikā, kad Romas katoļu baznīca piedzīvoja būtiskus reformu laikus - Tridentes koncila (1545–1563) ietvaros notika aktīvas diskusijas par to, kādai jābūt liturģiskajai mūzikai. Daudzbalsīgās polifonijas sarežģītība un bieži vien nesaprotamais teksta izklāsts raisīja bažas, ka dievkalpojumu garīgais saturs tiek aizēnots ar mūzikas krāšņumu un pašmērķību, bija izteikti priekšlikumi aizliegt sarežģītu polifoniju dievkalpojumos pilnībā. Šajā saspringtajā brīdī Palestrīnas mesa spēja pierādīt to, ka tajā daudzbalsība nav tikai skaņu greznojums, bet gan instruments, kas kalpo tekstam un atklāsmei, nevis to apslēpj.
Leģenda vēsta, ka šis darbs tika nodemonstrēts koncila pārstāvjiem kā paraugmodelis tam, kā daudzbalsīga dziedāšana var harmonēt ar garīgo vēstījumu. Lai arī šī leģenda nav pilnībā vēsturiski pierādīta, tās simboliskā nozīme ir milzīga - tā iezīmē brīdi, kad mūzika tika “izglābta” no iespējama vienkāršības diktāta un tika ļauts turpināt attīstīt sarežģītu, estētiski bagātu, daudzslāņainu sakrālo mūziku. Šis darbs līdz ar to kļuva par sava veida glābēju ne tikai sava laika komponistiem, bet visai rietumu daudzbalsīgās mūzikas tradīcijai, ļaujot tai izplesties un attīstīties vēl gadsimtiem ilgi. Ar Palestrīnas mesas piemēru tika ielikti pamati vēlāko dižgaru veikumam — Baham, Mocartam, Brāmsam un neskaitāmiem citiem, kuri turpināja veidot mūziku kā garīgas pieredzes nesēju. Palestrīnas darbs ir harmonijas, līdzsvara un garīga dziļuma iemiesojums - rietumu pasaules kultūras stūrakmens, kas turpina iedvesmot komponistus un klausītājus vēl piecus gadsimtus vēlāk pēc sava pirmatskaņojuma.
Koncertā skanēs arī īpaši šim notikumam pasūtīti mūsdienu komponistu jaundarbi, veltīti meistaram - Krista Auznieka, Lindas Leimanes un Aleksandra Avrameca kompozīcijas. Katrs no viņiem savā muzikālajā rokrakstā ir radījis veltījumu Džovanni Pjerluidži da Palestrīnam, iedvesmojoties no viņa estētikas un garīgā kodola. Šī koncerta daļa būs laikmetīga saruna ar renesanses meistaru — pateicības tilts starp gadsimtiem.