Name: Sylvie Courvoisier. Autormūzika, džezs un improvizācijas Hanzas peronā
Start: 2026-01-18T17:00:00+02:00
Location: Hanzas iela 16A, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1045, Latvija, Riga, Latvia-1045

$Sylvie Courvoisier. Autorm\u016bzika, d\u017eezs un improviz\u0101cijas Hanzas peron\u0101$

Klaviermūzika uz Perona jeb 12 spilgti klaviermūzikas notikumi Hanzas peronā!
Svētdien, 18. janvārī, kultūras telpā “Hanzas perons” ar izcilās šveiciešu izcelsmes pianistes, komponistes un improvizatores Silvijas Kurvasjē (Sylvie Courvoisier) koncertu aizsāksies “klaviermūzikas svētdienas” – spilgtu pianistu solo koncerti Peronā katra mēneša trešajā svētdienā.
“Tas, ka viņas mūzika ir vienlīdz estētiski skaista un dīvaini noslēpumaina, tikai vēlreiz apliecina viņas kā komponistes meistarību,” par Silviju Kurvasjē rakstījis Toms Jureks (Thom Jurek) no ‘All Music Guide’. Tam būtu grūti iebilst. Īpaši, ja “aizķeras” aiz šķietamajām dīvainībām un noslēpumainības mākslinieces mūzikā, kuras pirmajā mirklī nosaukt kā citādi. Vēl jo vairāk, kad klausītājs dzird un piedzīvo pianistes muzicēšanu uz un te pēkšņi – iekš klavierēm, matu cirtām pat nepakustoties vai gluži otrādi, citreiz lēkājot un dejojot mūzikai līdzi.
Šveiciete, kas par savām mājām nu sauc Bruklinu, atzinību un kritiķu apbrīnu pelna, spējot ar pārliecību pārstāvēt abas joprojām tik pašpietiekamās pasaules. Te viņa mirdz, ar pietāti un iedziļināšanos atskaņojot smalkāko kamermūziku, būdama eiropiete. Te Silvija “grūvē” un iztrakojas āķīgā un prasīgā lielpilsētas avangarda džezā, uz teju visām iespējamajām Ņujorkas skatuvēm iejutusies kā mājās pēdējo dekāžu laikā. Par to – jušanos brīvi kā koncertzālēs, tā džeza klubos – viņu uzteic arī ‘The New York Times’. Kā pārdrošu, bet allaž līdzsvarotu pianisti, kuras spēli piedzīvot ir bauda gan Stravinska “Pavasara ritos”, gan līdzinoties un pastāvīgi sadarbojoties ar citiem Lielā ābola jaunās mūzikas interpretiem. Ar Džonu Zornu (John Zorn), Evanu Pārkeru (Evan Parker), Neitu Vūliju (Nate Wooley) un citiem.
“Kurvasjē liek klausītājam sēdēt uz krēsla malas, jo ir sajūta, ka klavieres nespēj viņu savaldīt. Viņas solo gājieni satriec un pārplūdina klaviatūru, un turpina gāzties un gāzties pār taustiņiem,” rakstījuši ‘JazzTimes’. To gluži vai stoiciski papildina mākslinieces pašas atziņa:
“Klavieres ir kā orķestris. Ar tām vien iespējams tik daudz un ir gluži dabiski, ka cenšos no instrumenta paņemt visu iespējamo!"
Visu un vēl vairāk, jo nez, vai kā citādi Džons Zorns vērtē māksliniekus, ar kuriem sadarboties un kuru daiļradei atvēlēt vietu savas kompānijas ‘Tzadik’ izdevumos. Proti, šis nelielais, bet prominentais mūzikas leibls jau gadiem ap sevi pulcē jaunāko no jaunās Ņujorkas mūzikas, tās autorus un izpildītājus, kuri šķiet minam kādas citas, paralēlās avēnijas, nevis tās, pa kurām pamatstraume plūst.
“Sīkpunktots, taustiņinstrumenta dāvāto iespēju un efektu paplašinājuma kompendijs, kurā dzirdama stīgu raustīšana, beršana, skrāpēšana un apklāšana. Turpat arī puduriem akordu, sitieni ar elkoni, izplūduši pedāļa efekti un harmonijas… Tas, kas ierakstu ‘Signs and Epigrams’ padara pārliecinošu pat bezbailīgāko klausītāju vidū, ir Kurvasjē skaņveides blīvums, pārdrošais materiālu lietojums un absolūtā mežonība koncertu apstākļos,” solo albumu recenzējis medijs ‘All Music Guide’.
“Mans tētis bija džeza pianists-amatieris, kura iespaidota es jaunībā regulāri apmeklēju džeza vasaras nometnes Sjēnā, Itālijā. Bet es biju dīvainīte. Noklausīšanās allaž spēlēju savas kompozīcijas. Lai arī šodien ir daudz labāk, nevaru teikt, ka tolaik džeza kultūra Šveicē bija īpaši iekļaujoša. Tas ir kas tāds, ko sev atklāju, pārvācoties uz dzīvi Bruklinā 1998. gadā. Uzreiz sajutos piederīga. Manā jaunībā neviens Šveicē negaidīja, lai tu no citiem atšķirtos, taču mana savrupība bija pilnīgi normāla Ņujorkā, starp daudzām jo daudzām radniecīgām dvēselēm. Es sadarbojos ar Marku Feldmanu (Mark Feldman) un mūziķiem, kurus viņš pazina. Būt pieņemtai tādu radošo un atbalstošo ģēniju kā Džons Zorns un viņa Manhetenas mākslinieku draugu pulkā bija neticami!” pagriezienu savā dzīvē un radošajās gaitās kādā intervijā atceras Silvija Kurvasjē, Šveices Lielās mūzikas balvas Grand Prix ieguvēja 2025. gadā.
“Ir pianisti, kas pret savu instrumentu attiecas kā pret katedrāli. Silvijai Kurvasjē tās ir rotaļu laukums.” --- NPR Music
2026. gadā kultūras telpā “Hanzas perons”, sadarbībā ar “Klavieru salonu 152”, ik mēneša trešajā svētdienā gaidāms kāda izcila, spilgta un neparasta pianista solo koncerts, ciklā pārstāvētai esot gan vietējo, gan starptautisku slavu guvušu mākslinieku saimei. Februārī savu pēdējo gadu nozīmīgāko koncertu sniegs Rihards Plešanovs, atskaņojot visu Dmitrija Šostakoviča (Dmitri Shostakovich) 24 prelūdiju un fūgu (Op. 87) ciklu vienkop. Martā pirmoreiz Latvijā un Eiropā pirmatskaņojot programmu ‘Inheritances’ viesosies pianists, ‘GRAMMY’ balvai nominētais Ādams Tendlers (Adam Tendler) no ASV. Aprīlī mūsu pusē atgriezīsies jau klausītāju iepazītā un cienītā franču pianiste Vanesa Vāgnere (Vanessa Wagner), līdzi vedot programmu, kurā “Glāss ar Debisī un Bahu sarunājas”.
* Pirmās 30 biļetes pieejamas par īpašu cenu – 35.00 EUR.
* Koncertam tuvojoties, biļešu cena pieaugs.
* Ieeja pasākumā no plkst. 16.00.
Atbalsta: "Klavieru salons 152", viesnīca "Konventa Sēta" un Pillar.