Advertisement
Ir ēkas, kas klusējot pieņem mūsu aiziešanu. Un ir sienas, kas turpina glabāt atmiņas – soļu ritmu, vārdu atbalsis, gaismu, kas uz tām reiz kritusi. Mākslinieces Ingrīdas Ivanes trešā personālizstāde LOOK! galerijā, ar nosaukumu Durvis nav aizvērtas, ļauj ieraudzīt šo atmiņu telpu. Audumi jeb sienu imitācijas ar rakstu rullīšu pēdām, traipiem un notecējumiem pārtop par metaforiskām kartēm, kurās ierakstīta telpas biogrāfija un cilvēka klātbūtnes nospiedumi.Ivanes darbos telpa atklājas kā jutīga virsma, kurā laiks atstāj redzamus ierakstus. Akrila krāsu un dažādu zīmējuma tehniku radīta faktūru saspēle kļūst par vizuāliem kodiem, kas
signalizē par pieredzēm, kuras citādi nebūtu iespējams fiksēt. Darbi veido vidi, kurā materiāls un ideja ir vienlīdz svarīgi: telpas taktilitāte uzrunā skatītāju tikpat spēcīgi kā autores vēstījums. Viņas darbi, kas tapuši no audeklu atgriezumiem, kļūst par telpas “ādu”.
Šī pieeja sasaucas ar franču filozofa Gastona Bašlāra grāmatu Telpas poētika*. Bašlārs māju raksturo kā intīmu visumu. Katrs stūris, plaisa vai niša viņa skatījumā kļūst par vietu,
kur saglabājas dzīves fragmenti. Ivane šo ideju vizualizē, pozicionējot arhitektūru kā dzīvu organismu, kas uzņem un slāņo pieredzes. Auduma virsmas, kurās atblāzmo padomju laikam raksturīgās tapešu rakstu imitācijas un laika atstātās pēdas, kļūst par metaforām telpas ķermeniskumam.
Pastaigājoties starp audumiem, iespējams sastopties ar fragmentiem, kas šķiet pazīstami – izbalējušas vai nolupušas krāsas laukumi var asocēties ar bērnību vai laika zoba skartu
vidi. Tie ir sava veida atmiņu katalizatori, kas rosina individuālu refleksiju. Svarīgi, ka Ivanes darbi nepaliek pie nostalģiskas vizualitātes. Tie aktualizē jautājumu par telpas lomu cilvēka dzīvē: vai māja ir tikai fiziska struktūra, vai arī tā ir intīma pasaulē, kas dzīvo kopā ar mums? Šādā skatījumā sienas kļūst par arhīviem, kuros noglabājas ne tikai fiziskie nospiedumi, bet arī emocionālās vibrācijas. Tas atgādina, ka cilvēka klātbūtne ir pārejoša, bet telpa turpina dzīvot un uzkrāt laiku.
Ivanes izstāde kļūst par vizuālu meditāciju par telpas un cilvēka attiecībām. Tā rosina domāt par māju ne tikai kā arhitektonisku struktūru, bet ceļabiedru, kurš spējīgs dalīties
kopā piedzīvotajā, arī pēc šķiršanās.
*Gaston Bachelard ''The Poetics of Space'' (1958)
Ingrīda Ivane (1985) ieguvusi maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī studējusi tekstilmākslu un kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā. Viņa sarīkojusi desmit personālizstādes un piedalījusies vairāk nekā piecdesmit grupu izstādēs Latvijā un citviet Eiropā, tostarp Baltijas valstīs, Čehijā, Slovākijā un Itālijā. 2022. gadā Ivane saņēma Nordic & Baltic Young Artist Award balvu kā labākā jaunā gleznotāja. Viņas darbi atrodas privātās kolekcijās Latvijā un ārpus tās.
Izstāde apskatāma līdz 23. oktobrim
Bezmaksas ieeja
Izstāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu
Atbalsta: Sadolin, "Zemgus" Poligrāfijas serviss, SD Trading, Mūrbūdu sidrs
Advertisement
Event Venue & Nearby Stays
Ģertrūdes iela 62, Riga, Latvia
