Name: Lekcija “Citāds pergaments: tetovēto ādu kolekcija Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejā”
Start: 2025-11-08T16:00:00+02:00
End: 2025-11-08T16:45:00+02:00
Location: Mūkusalas iela 3, Riga, Latvia-1423

$Lekcija \u201cCit\u0101ds pergaments: tetov\u0113to \u0101du kolekcija R\u012bgas Stradi\u0146a universit\u0101tes Anatomijas muzej\u0101\u201d$

Latvijas Nacionālā bibliotēka 8. novembrī aicina ikvienu piedalīties pasākumu cikla “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas notikumā “Cauri tumsai ar grāmatu”(https://www.facebook.com/share/1BYDnqbVsR/?mibextid=wwXIfr), atzīmējot 500 gadus, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā.
Alternatīvā teksta programma -1. stāvā “Pagrabs” rosinās domāt par tekstu ārpus grāmatas lappusēm. Tā atklāj, ka teksts ir dzīvotspējīgs arī ārpus tradicionālajām formām: kā pašizpausmes akts vai kolektīvs žests, kā tetovējums uz ādas, grafiti pilsētvidē vai ieraksts dienasgrāmatas lappusēs. Teksts var pastāvēt dažādās formās un pārtapt par dzīvu pieredzi, kas atrod savu vietu ķermenī, prātā un telpā.
Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja direktores un pētnieces Ievas Lībietes lekcija “Citāds pergaments: tetovēto ādu kolekcija Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejā” piedāvās ieskatu unikālā tetovēto ādu kolekcijā. Tajā tiks šķetināts kolekcijas rašanās un saglabāšanas stāsts, aplūkots, ko iespējams “izlasīt” uz šī neparastā pergamenta, un meklēts, kādus jaunus tekstus un radošas interpretācijas tā iedvesmo.
Āda cilvēces vēsturē bijusi viens no galvenajiem medijiem, kas nesis tekstu – jau kopš brīža, kad pierakstīšanai sāka izmantot pergamentu. Retāk līdzīgai apstrādei pakļauta cilvēka āda, un visbiežāk tas noticis anatomu kabinetos — dažādu, bieži vien pretrunīgu iemeslu dēļ. Tomēr rezultāts bijis līdzīgs: mūžībai saglabāts cilvēka ādas preparāts, kas reizēm nonācis privātās kolekcijās, reizēm medicīnas skolās, citkārt – publiskos muzejos.
Tur, kur šādas kolekcijas saglabājušās, tās visbiežāk nes tekstus un attēlus tetovējumu formā. Dažkārt uzraksti radušies vēlāk — tos pievienojuši anatomi, reģistrējot vai aprakstot preparātus. Šīs ādas kļuvušas par liecībām ne vien par tetovēšanās praksēm konkrētā laikā un vietā, bet arī par medicīnas zinātniskajiem un pseidozinātniskajiem priekšstatiem, kā arī — dažkārt — par pašiem tetovējumu īpašniekiem.