Name: Latvijas Radio koris. SAULE UN MĒNESS
Start: 2025-03-07T19:00:00+02:00
Location: RKTMC "MAZĀ ĢILDE"

$Latvijas Radio koris. SAULE UN M\u0112NESS$

Latvijas Radio koris
Diriģentes: Anastasija Kildiša un Marta Ozola
Ēriks Kiršfelds, čells
1. daļa
MĒNESS, diriģē Marta Ozola
Ģerģs Ligeti - Nonsens madrigal: 3. Alphabet
Shipsi - Doma iet un atnāk atpakaļ
Pēteris Vasks - Mūsu māsu vārdi
Džons Taveners - Svyati
Pēteris Butāns - 5. daļa no cikla Lux aeternum

2. daļa
SAULE, diriģē Anastasija Kildiša
Pēteris Plakidis - Zeme (5.daļa no kora simfonijas "Nolemtība")
Svens Dāvids Sandstrems - Ah! Sun-flower
Andrejs Makors - Pomilui mya
Andrejs Selickis - Saule austrumos
Alma Mālere - Laue Sommernacht
Tadeja Vulca - Sine sole
Programma, kuru Latvijas Radio koris aicinājis veidot divām spožām jaunās paaudzes diriģentēm. Tajā satiekas tumsa ar gaismu, nakts ar dienu, sievišķais ar vīrišķo. Pie saules un mēness ratu grožiem – divas diriģentes – pretmeti.
Marta Ozola ir Garkalnes jauktā kora ‘‘Pa Saulei’’ galvenā diriģente kopš 2009. gada. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Koru konkursa finālā 2023. gada vasarā ‘‘Pa Saulei’’ viņas vadībā sīvā konkurencē izcīnija augsto otro vietu. Marta Ozola ar panākumiem piedalījusies daudzos starptautiskos koru konkursos, iegūstot arī labākās diriģentes balvas.
Anastasija Kildiša dibinājusi pareizticīgo kamerkori Adamant un pašlaik viņa strādā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas jauktajā korī. Pēdējos gados Anastasija ieguvusi godalgotas vietas vairākos kordiriģentu konkursos, tai skaitā pirmo vietu Northern Choir Conducting konkursā Dānijā, un bijusi viesdiriģente pie tādiem ievērojamiem profesionāliem kolektīviem kā Slovēnijas Filharmonijas koris un Dānijas Nacionālais vokālais ansamblis, ar kuru sadarbība turpināsies arī 2025. gadā.
Pirmā koncerta daļa Martas Ozolas vadībā veltīta mēness noslēpumainībai, naktij kā dvēseles un pašatklāsmes ceļojumam, tiecībā pretim mūžīgajai gaismai, kas seko pēc nakts.
Ģērģs Ligeti ‘‘Alfabētā’’ no cikla Nonsens madrigal radījis lingvistisku muzikālu spēli, bet Jānis Šipkēvics (Shipsi) kora darbu ‘‘Doma iet un atnāk atpakaļ’’ ar Raiņa dzeju veidojis sev raksturīgajā minimālisma stilistikā. Pētera Vaska dramatiskā balāde ‘‘Mūsu māšu vārdi’’ ir komponista veltījums latviešu mātēm, bet Džona Tavenera Svyati čellam un korim ir kā sēru lūgšana, čellam simbolizējot Kristus ikonu.
Pēdējā daļa no Pētera Butāna oratorijas Lux aeternum daļa noslēdz programmu, sasaistot mēness tēlu ar gaismas simboliku.
Otrā daļa Anastasijas Kildišas vadībā pievērsīsies saules tematikai. Savu programmas daļu viņa veidojusi kā ceļu no rītausmas, saules uzaušanas, lūgšanas un apceres par kaut ko augstāku līdz saules rietam. Dievišķs miers un agra rīta parādīšanās ar pirmajiem saules stariem ieskanas Pētera Plakida skaņdarbā ‘‘Zeme’’, savukārt Svens Dāvids Sandstrems opusā Ah! Sun-flower gleznojis saules pacelšanos virs horizonta. Lūgšanas spēks caurstrāvo slovēņu komponista Andreja Makora un Andreja Selicka kompozīcijas, bet Alma Mālera sapņainajā miniatūrā Laue Sommernacht ieved vasaras burvības atmosfērā. Un noslēgumā mūsdienu slovēņu komponistes Tadejas Vulcas dramatisku kontrastu pilnais darbs Sine sole – no ciešanām par dzīvi bez saules līdz majestātiskam apliecinājumam par sauli kā mūsu labāko draugu.