Name: Latviešu simfoniskās mūzikas Lielkoncerts 2025
Start: 2025-01-24T19:00:00+02:00
Location: Latvijas Nacionālā Opera

I daļa
Emīls DĀRZIŅŠ “Melanholiskais valsis”
Andris DZENĪTIS Otrā simfonija “Silts vējš”
Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Guntis KUZMA
Jānis PETRAŠKEVIČS Koncerts vijolei un orķestrim
Magdalēna GEKA, Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds ŠNĒ

II daļa
Arvīds ŽILINSKIS Koncerta klavierēm un orķestrim II daļa,
Bruno SKULTE Simfonisks skerco “Nerrs”
Matīss ŽILINSKIS, Latvijas Nacionālās operas orķestris un diriģents Mārtiņš OZOLIŅŠ
Aleksandrs AVRAMECS Jaundarbs simfoniskajam orķestrim “Ausma”
Pēteris PLAKIDIS “Vēl viena Vēbera opera” klarnetei un simfoniskajam orķestrim
Mārtiņš CIRCENIS, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Aivis GRETERS
2025. gads iezīmē apaļus divdesmit gadus kopš pirmā Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta. Laika gaitā šī vērienīgā iecere pāraugusi nozīmīgā tradīcijā un kļuvusi par stabilu Latvijas koncertdzīves sastāvdaļu. Arī šoziem uz vienas skatuves satiksies visi Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri, jaunu elpu piešķirot nepelnīti piemirstām klasiskām vērtībām un mūslaiku meistardarbiem, sabalsojoties ar spilgtiem pašmāju solistiem un godinot arī komponistus – jubilārus, šajā nozīmīgajā gadskārtā klausītājiem dāvājot pat divus latviešu simfoniskās mūzikas jaundarbus! Atšķirībā no ierastās Lielās ģildes atmosfēras, 24. janvāra lielkoncerts aicina latviešu mūziku svinēt Latvijas Nacionālās operas ēkā.
Jau tradicionāli vakara ieskandināšana uzticēta Liepājas Simfoniskajam orķestrim, kura uzmanības lokā šoreiz ir divu izcilu latviešu melodiķu skaņu audekli. Pie diriģenta pults esot kolektīva mākslinieciskajam vadītājam Guntim Kuzmam, lielkoncertu atklās par latviešu simfoniskās mūzikas zelta fonda pamatu un visplašāk atskaņoto opusu uzskatītais šīgada jubilāra Emīla Dārziņa (1875-1910) leģendām apvītais “Melanholiskais valsis”. Un līdzās šai emocionāli nospriegotajai latviskuma esencei likts ārkārtīgi saistošs un dziļi personisks mūsdienu Latvijas iedvesmots lielformāta skaņu gleznojums – Andra Dzenīša (1978) Otrā simfonija “Silts vējš”, kas atzīta par Lielās mūzikas balvas 2022 gada jaundarbu.
Viena no lielkoncerta lielākajām intrigām ir Dzenīša vienaudža Jāņa Petraškeviča (1978) jaundarbs “vārdi ar izzudušiem burtiem”. Par būtiskiem radošiem impulsiem šī viendaļīgā vijolkoncerta tapšanā komponists dēvē gan iztēlotu ceļojumu laikā un telpā, gan melanholisku vientulību simbolizējošas atsauces uz Franča Šūberta dziesmu “Leijerkastnieks”, kā arī vijolnieces Magdalēnas Gekas fenomenālo spēli, kurā degsmīgs temperaments savijas ar aizkustinošu dziļumu. Izsmalcinātā skaņu juveliera partitūras lasījumā spilgtā māksliniece sabalsosies ar saviem kolēģiem – Normunda Šnē izloloto kamerorķestri Sinfonietta Rīga, koncertmeistares ampluā šoreiz nomainot pret solistes lomu.
Ierasto orķestra bedri savukārt nomainot pret Baltā nama skatuvi, Mārtiņa Ozoliņa vadītais Latvijas Nacionālās operas orķestris suminās divus komponistus – jubilārus, vienā gadā dzimušus skaņražus ar ārkārtīgi atšķirīgiem dzīvesgājumiem un rokrakstiem, divus skaņražus, par kuru kompozīcijas tēvu uzskatāms Jāzeps Vītols. Godinot teju pusi mūža trimdā aizvadījušo latviskās identitātes vēstnesi Bruno Skulti (1905-1976), skanēs viņa 1935. gadā darinātais simfoniskais skerco “Nerrs”. Ļoti īpaša solās būt atkalsatikšanās ar liriķa Arvīda Žilinska (1905-1993) mūziku, jo solista loma viņa 1945. gadā komponētā Koncerta klavierēm un orķestrim otrās daļas lasījumā uzticēta komponista un pianista mazmazdēlam Matīsam Žilinskim – vienam no spilgtākajiem jaunās paaudzes džeza romantiķiem.
No muzikālām tradīcijām bagātas ģimenes nāk arī Aleksandrs Avramecs (2000) – viens no intriģējošākajiem jaunajiem vārdiem Latvijas komponistu saimē, talants, kurš meistarību citstarp kaldinājis arīdzan pie Jāņa Petraškeviča. Avrameca skaņumākslā spoža tehnika savijas ar saistošu tēlainību un īpašu interesi par faktūras daudzslāņainību. To apliecina arī Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim rakstītais jaundarbs “Ausma”, kurā radoši pētīts gaismas un spožuma jēdziens mūzikā. Pie diriģenta pults stājoties pasaules slavas priekšvakarā esošajam Aivim Greteram un solista lomā iejūtoties izsmalcinātajam klarnetistam Mārtiņam Circenim, lielkoncertu noslēgs 1993. gadā tapusī “Vēl viena Vēbera opera” – viena no iespaidīgākajām izcilā stilizētāja un instrumentācijas lielmeistara Pētera Plakida (1947–2017) koncertžanra partitūrām.