Advertisement
Sestdien, 9. novembrī plkst. 16.00 mākslinieku pāra Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs aicina uz muzikālu pēcpusdienu. Koncerts ļaus noskaņās pabūt Vīnē uz 20. gadsimta sliekšņa, kad, vēlīnā romantisma un agrīnā modernisma virzienu mijiedarbes laikmetā, mūziku radīja ievērojamais austriešu diriģents un komponists Gustavs Mālers (Gustav Mahler, 1860–1911) un viņa dzīvesbiedre Alma Mālere (Alma Maria Mahler-Werfel, 1879–1964).Abi komponisti bija tikpat spilgts radošu personību tandēms kā mūsu Rīgas dzīvokļa vēsturiskie saimnieki – klasiskā modernisma pārstāvji vizuālajā mākslā. Vien ar atšķirīgu, savpatu savstarpējo attiecību rakstu: viņš – tā laika mūzikas pasaulē atzīts diriģents, komponists ar bagātīgu pieredzi un viņa – jauna, kaislīga, valdzinoša studente Alma, kas aizrāvusies ar dziesmu sacerēšanu. Abu kopdzīves gados (1902–1911) maestro uzstāj, ka šajā savienībā vienīgais skaņradis būs viņš, un, kas to lai zina, kāda loma ģēnija dzīvē ir bijusi jāizspēlē otram līdzās – būt atbalstam, rotai, apteksnei vai mūzai… Cik neizdibināms un robežās neieliekams allaž ir stāsts par sievietes un vīrieša attiecībām! Vēl sarežģītāks un daudzšķautņaināks, ja satikušies divi mākslinieki, kur katra pašizpausmei ir būtiska nozīme.
Koncertā uzstāsies pianiste Aija Kuzmane un vokālistu pāris - soprāns Gunta Gelgote un baritons Steins Šervolds (Stein Skjervold, Norvēģija / Lietuva). Sievietes un vīrieša balsu izteiksmē sastapsimies ar Almas un Gustava Māleru personību domu un gara lidojumu. Programma Rīgā izskanēs pirmo reizi.
Dalības maksa: pieaugušajiem - 14,00 EUR,
skolēniem, studentiem, pensionāriem – 7,00 EUR
Pirms koncerta apmeklētāji varēs apskatīt muzeja pastāvīgo ekspozīciju, veltītu Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas daiļradei, kā arī izstādi "Ķermeņa dzeja. Aisedora un Raimonds Dunkani un plastiskās dejas tradīcija Latvijā 20. gs. 20.–30. gados", tādejādi iejūtoties mākslas un mūzikas kopskaņas radošajā atmosfērā.
Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288 800 vai e-pastu [email protected]
Par mūziķiem:
Aija Kuzmane klavierspēli sākusi apgūt Jāzepa Mediņa mūzikas skolā pie skolotājas Raitas Krilovas, vēlāk absolvējusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu Anitas Pāžes klavieru klasē. Ieguvusi maģistra grādus Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora Arņa Zandmaņa klavieru klasē (2011) un profesora Alda Liepiņa klavierpavadījuma klasē (2020). Piedalījusies Dominika Merlē un Mihaila Voskresenska meistarklasēs. Šobrīd ir MIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolas Kameransambļu nodaļas un koncertmeistaru klases vadītāja, kā arī koncertmeistare Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolā. Paralēli pedagoģiskajam darbam regulāri muzicē dažādu kameransambļu sastāvos. Sadarbojusies ar čellistiem Ēriku Kiršfeldu, Māru Botmani, flautistu Giedriu Gelgotu u.c. instrumentālajiem kamermūziķiem, kā arī ar dziedātājiem Krišjāni Norveli, Ievu Paršu, Steinu Šervoldu (Norvēģija/Lietuva) u.c. Ilgstoša sadarbība izveidojusies ar dziedātāju Guntu Gelgoti, kopīgi muzicējot Hugo Volfa, Almas Māleres, Modesta Musorgska, Jāņa Kalniņa, Georga Pelēča, Imanta Zemzara, Franča Šūberta u.c. kamermūzikas programmās. 2020. gadā saņēmusi JVLMA iedibināto “Pētera Plakida vokālās kamermūzikas balvu 2019”.
Gunta Gelgote ir Lietuvā dzīvojoša latviešu dziedātāja, kuras balss skan visdažādākajos akadēmiskās mūzikas žanros. Viņas repertuārā ir klusināta kamermūzika, ekstravaganti mūsdienu autoru darbi un augsta koloratūrsoprāna lomas.
Guntas balsij sacerējumus veltījuši un velta vairāki latviešu un lietuviešu skaņraži. Viņu kā solisti aicina orķestri abās minētajās valstīs. Lietuvas Nacionālajā operas teātrī Guntai tiek uzticētas augstākās vai dzidrākās soprāna lomas.
Par lomu B.Kutaviča operā "Lācis" pērn dziedātāja saņēmusi Lietuvas apbalvojumu Skatuves Zelta krusts kā gada soliste. Šajā gadā atkārtoti bijusi nominēta balvai par lomu B.Kutaviča operā "Strazds".
Cieša ir G.Gelgotes sadarbība ar pianisti A.Kuzmani, kopā veidotas vairākas kamermūzikas programmas, ietverot F.Šūberta, H.Volfa, J.Kalniņa, E.Dārziņa, G.Pelēča, I.Zemzara un citu komponistu dziesmas.
Steins Šervolds (Stein Skjervold, Norvēģija) ir ieguvis maģistra grādu Norvēģijas Valsts mūzikas akadēmijā, kur studējis pie profesores Barbro Marklundas un pasaulslavenā zviedru baritona Hokona Hagegorda, kā arī studējis Bergenas Grīga akadēmijā un Hamburgas Teātra un mūzikas augstskolā.
S.Šervolds ir aktīvi darbojies gan kā koncert-, gan operdziedātājs. Viņš ir dziedājis Norvēģijas Nacionālajā operā, kā arī lielākajā daļā Norvēģijas reģionālo operteātru, sniedzis daudzus solo vakarus un koncertus Norvēģijā un citviet Eiropā ar repertuāru, kas ietver gan baznīcas mākslu, gan operu un laikmetīgo mūziku. Īpašu vietu Steina dzīvē ieņem vokālā kamermūzika, tostarp vācu lied žanrs. Viņš ir atskaņojis gandrīz visus vācu lied tradīcijā sakņotos dziesmu ciklus, tāpat pievērsies arī skandināvu, angļu, franču dziesmām un krievu romancēm.
Kopš pārcelšanās uz Lietuvu mākslinieks regulāri uzstājas ar Nacionālās filharmonijas kolektīviem, citiem Lietuvas galvenajiem orķestriem, koriem un ansambļiem, atskaņojot dažādu mūziku - no Monteverdi “Orfeja” līdz Baha solo kantātēm, jauniestudētas operas un baznīcas mūziku.
S.Šervolds ir arī vokālās un kamermūzikas pasniedzējs Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā Viļņā.
Attēlā: Aleksandra Beļcova. Interjera skats ar klavierēm. 20. gs. 30. gadu beigas. Kartons, eļļa. SBM krājums.
Advertisement
Event Venue & Nearby Stays
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, Elizabetes iela 57a, Rīga, LV-1050, Latvija,Riga, Latvia
