Name: Brīvdienu mūzika. Mūsdienu lībiešu projekts “Kuolm randõ/ Trīs krasti”
Start: 2026-03-22T14:00:00+02:00
Location: Turaidas iela 1, Jurmala, Latvia-2015

$Br\u012bvdienu m\u016bzika. M\u016bsdienu l\u012bbie\u0161u projekts \u201cKuolm rand\u00f5\/ Tr\u012bs krasti\u201d$

Koncertprogrammā “Kuolm randõ/Trīs krasti” apvienojas trīs profesionālu lībiešu dzejnieku – Baibas Dambergas, Valta Ernštreita, Ķempju Kārļa (Karl Pajusalu) – dzeja līvu valodā ar trīs profesionālu mūziķu radītām šīs dzejas sajūtām mūzikā.
Katrs skaņdarbs ir stāsts par lībiešu kultūrtelpu, kurā savijas pagātne, tagadne un nākotne. Baibas Dambergas dzejā ietverto lībisko simboliku mūzikā atraisījis un priekpilni izgaismojis Austris Kalniņš. Valta Ernštreita vēsturiski plašo un vienlaikus mūsdienīgo skatījumu cieņpilni un džeza akordu noskaņās papildinājusi Elīna Ose. Ķempju Kārļa filosofiski apcerētās lībiskās vērtības, kas vārdos ietērptas par jau zudušu uzskatītajā Salacas lībiešu valodā, plūstošā skanējumā, kas izstaro patīkamu melanholiju, ietērpis Staņislavs Judins.
Koncertā iekļautā dzeja – skaņdarbos un atsevišķos dzejas lasījumos – ir no bilingvālā dzejas krājuma “Trilium/Trillium” (Mežlillija) lībiešu un angļu valodā, kas izdots 2018. gadā. Tas ir pirmais mūsdienu lībiešu dzejas krājums, kas 2019. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu un 2021.gadā atdzejots igauniski un latviski.
Dzejolis “Seļļizt nemē mēg/People like us” (Tādi kā mēs) ir iedvesmas avots dziesmai un idejai par koncertprogrammu, kas pirmo reizi kā eksperimentāls projekts tika atskaņots starptautiskajā konferencē LIVONICA 2019 Latvijas Universitātes Lībiešu institūtā. Šis dzejolis ir no tāda paša nosaukuma 2019. gadā izdotā Valta Ernštreita bilingvālā dzejas krājuma.
Valodas ilgtspēja tiek nodrošināta, kad to lieto – kad tajā runā, raksta, dzied. Tad valoda ir dzīva. Un kopā tiek radītas paliekošas vērtības – nākotnes kultūras mantojums.
Koncerts papildināts ar vizuālu video materiālu, tostarp visu trīs lībiešu dzejnieku dzejas lasījumiem. Dzeja tās lasīšanas brīdī uz skatuves mijas ar improvizācijām un mirkļa tvērumiem mūzikā.
Koncertprogramma ļauj dziļāk ieskatīties lībiešu kultūrā un pietuvoties valodai, kas tik ļoti ir ietekmējusi to Latviju, kurā dzīvojam šobrīd. Tā ir daļa no mūsu kopīgās vēstures, daļa no mums.
Mākslinieki:
Elīna Ose, vokāls, mākslinieciskā vadītāja
Jānis Rubiks, kontrabass
Austris Kalniņš, klavieres
Kristaps Krievkalns, sintezators
Ernests Mediņš, sitaminstrumenti
Andris Ūze, skaņu režija
Egīls Kupčs, Krists Krūskops, gaisma un video scenogrāfija